Majjhima Nikāya 11 Cūḷasīhanādasutta Evaṁ me sutaṁ— ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: “bhikkhavo”ti.

Cūḷasīhanāda Sutta

Thus have I heard: At one time, the Blessed One was staying at Sāvatthī in Jeta's Grove, Anāthapiṇḍika's Park.

“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.

There the Blessed One addressed the disciples:

Bhagavā etadavoca: “Idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti.

Disciples.

Venerable Sir, those disciples replied to the Blessed One.

Evametaṁ, bhikkhave, sammā sīhanādaṁ nadatha.

The Blessed One said this:

Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘ko panāyasmantānaṁ assāso, kiṁ balaṁ, yena tumhe āyasmanto evaṁ vadetha— idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti?

Here a recluse, here a second recluse, here a third recluse, here a fourth recluse; other doctrines are empty of recluses.

Thus you should rightly roar the lion's roar.

Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘atthi kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṁ attani sampassamānā evaṁ vadema— idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. Katame cattāro?

There is a possibility that wanderers of other sects might say:

What is the assurance, what is the strength, by which you venerable ones say this:

here a recluse, here a second recluse, here a third recluse, here a fourth recluse; other doctrines are empty of recluses?

Atthi kho no, āvuso, satthari pasādo, atthi dhamme pasādo, atthi sīlesu paripūrakāritā; sahadhammikā kho pana piyā manāpā— gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca.

Disciples, if wanderers of other sects say this, they should be answered thus:

Ime kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṁ attani sampassamānā evaṁ vadema— idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti.

Friends, there are four things declared by the Blessed One, who knows and sees, the Arahant, the Perfectly Enlightened One, which we, seeing in ourselves, say this:

Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ aññatitthiyā paribbājakā evaṁ vadeyyuṁ: ‘amhākampi kho, āvuso, atthi satthari pasādo yo amhākaṁ satthā, amhākampi atthi dhamme pasādo yo amhākaṁ dhammo, mayampi sīlesu paripūrakārino yāni amhākaṁ sīlāni, amhākampi sahadhammikā piyā manāpā— gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso kiṁ nānākaraṇaṁ yadidaṁ tumhākañceva amhākañcā’ti?

here a recluse, here a second recluse, here a third recluse, here a fourth recluse; other doctrines are empty of recluses.

What are the four?

There is, friends, faith in the Teacher, there is faith in the Dhamma, there is fulfillment of moral conduct; and there is affection and respect among fellow practitioners:

Evaṁvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ‘kiṁ panāvuso, ekā niṭṭhā, udāhu puthu niṭṭhā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘ekāvuso, niṭṭhā, na puthu niṭṭhā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā sarāgassa udāhu vītarāgassā’ti?

both householders and those gone forth.

These are the four things declared by the Blessed One, who knows and sees, the Arahant, the Perfectly Enlightened One, which we, seeing in ourselves, say this:

Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘vītarāgassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sarāgassā’ti.

here a recluse, here a second recluse, here a third recluse, here a fourth recluse; other doctrines are empty of recluses.

‘Sā panāvuso, niṭṭhā sadosassa udāhu vītadosassā’ti?

There is a possibility that wanderers of other sects might say:

We too, friends, have faith in our teacher, we too have faith in our doctrine, we too fulfill moral conduct, and we too have affection and respect among fellow practitioners: both householders and those gone forth.

Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘vītadosassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sadosassā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā samohassa udāhu vītamohassā’ti?

What then, friends, is the distinction, what is the difference, what is the distinguishing factor between you and us?

Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘vītamohassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā samohassā’ti.

Disciples, if wanderers of other sects say this, they should be answered thus:

‘Sā panāvuso, niṭṭhā sataṇhassa udāhu vītataṇhassā’ti? Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘vītataṇhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sataṇhassā’ti.

Friends, is there one final goal, or are there many final goals?

Rightly answering wanderers of other sects would answer thus:

‘Sā panāvuso, niṭṭhā saupādānassa udāhu anupādānassā’ti?

Friends, there is one final goal, not many final goals.

Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘anupādānassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā saupādānassā’ti. ‘Sā panāvuso, niṭṭhā viddasuno udāhu aviddasuno’ti?

Friends, is that final goal for one with greed or for one without greed?

Rightly answering wanderers of other sects would answer thus:

Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘viddasuno, āvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā aviddasuno’ti.

Friends, that final goal is for one without greed, not for one with greed.

‘Sā panāvuso, niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassa udāhu ananuruddhaappaṭiviruddhassā’ti?

Friends, is that final goal for one with hatred or for one without hatred?

Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘ananuruddhaappaṭiviruddhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassā’ti.

Rightly answering wanderers of other sects would answer thus:

Friends, that final goal is for one without hatred, not for one with hatred.

‘Sā panāvuso, niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino udāhu nippapañcārāmassa nippapañcaratino’ti?

Friends, is that final goal for one with delusion or for one without delusion?

Sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ byākareyyuṁ: ‘nippapañcārāmassāvuso, sā niṭṭhā nippapañcaratino, na sā niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino’ti. Dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo— bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca.

Rightly answering wanderers of other sects would answer thus:

Friends, that final goal is for one without delusion, not for one with delusion.

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiṁ allīnā bhavadiṭṭhiṁ upagatā bhavadiṭṭhiṁ ajjhositā, vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā.

Friends, is that final goal for one with craving or for one without craving?

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavadiṭṭhiṁ allīnā vibhavadiṭṭhiṁ upagatā vibhavadiṭṭhiṁ ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā.

Rightly answering wanderers of other sects would answer thus:

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ dvinnaṁ diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ nappajānanti, ‘te sarāgā te sadosā te samohā te sataṇhā te saupādānā te aviddasuno te anuruddhappaṭiviruddhā te papañcārāmā papañcaratino; te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṁ dvinnaṁ diṭṭhīnaṁ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṁ pajānanti, ‘te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te ananuruddhaappaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino; te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi.

Friends, that final goal is for one without craving, not for one with craving.

Friends, is that final goal for one with clinging or for one without clinging?

Rightly answering wanderers of other sects would answer thus:

Friends, that final goal is for one without clinging, not for one with clinging.

Cattārimāni, bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṁ, diṭṭhupādānaṁ, sīlabbatupādānaṁ, attavādupādānaṁ.

Friends, is that final goal for one with knowing or for one without knowing?

Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā.

Rightly answering wanderers of other sects would answer thus:

Te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti— kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti. Taṁ kissa hetu?

Friends, that final goal is for one with knowing, not for one without knowing.

Friends, is that final goal for one who is in harmony or for one who is in conflict?

Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni yathābhūtaṁ nappajānanti.

Rightly answering wanderers of other sects would answer thus:

Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti— kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti.

Friends, that final goal is for one who is in harmony, not for one who is in conflict.

Friends, is that final goal for one who has abandoned ignorance or for one who still has it?

Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā.

Rightly answering wanderers of other sects would answer thus:

Te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti— kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti.

Friends, that final goal is for one who has abandoned ignorance, not for one who still has it.

Taṁ kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaṁ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti— kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā.

There are these four kinds of clinging. What is their source, what is their origin, from what are they born, from what are they produced? These four kinds of clinging have craving as their source, craving as their origin, they are born from craving, they are produced from craving.

Te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti— kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti.

And this craving what is its source, what is its origin, from what is it born, from what is it produced?

Taṁ kissa hetu? Imañhi te bhonto samaṇabrāhmaṇā ekaṁ ṭhānaṁ yathābhūtaṁ nappajānanti. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṁ paññapenti— kāmupādānassa pariññaṁ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṁ paññapenti.

Craving has feeling as its source, feeling as its origin, it is born from feeling, it is produced from feeling.

And this feeling what is its source, what is its origin, from what is it born, from what is it produced?

Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so na sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so na sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā na sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā na sammaggatā akkhāyati.

Feeling has contact as its source, contact as its origin, it is born from contact, it is produced from contact.

Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṁvattanike asammāsambuddhappavedite.

And this contact what is its source, what is its origin, from what is it born, from what is it produced?

Tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho sabbupādānapariññāvādo paṭijānamāno sammā sabbupādānapariññaṁ paññapeti— kāmupādānassa pariññaṁ paññapeti, diṭṭhupādānassa pariññaṁ paññapeti, sīlabbatupādānassa pariññaṁ paññapeti, attavādupādānassa pariññaṁ paññapeti.

Contact has the six sense bases as its source, the six sense bases as its origin, it is born from the six sense bases, it is produced from the six sense bases.

Evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā sammaggatā akkhāyati. Taṁ kissa hetu? Evañhetaṁ, bhikkhave, hoti yathā taṁ svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṁvattanike sammāsambuddhappavedite.

And these six sense bases what is their source, what is their origin, from what are they born, from what are they produced?

The six sense bases have name-and-form as their source, name-and-form as their origin, they are born from name-and-form, they are produced from name-and-form.

Ime ca, bhikkhave, cattāro upādānā. Kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Ime cattāro upādānā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā.

And this name-and-form what is its source, what is its origin, from what is it born, from what is it produced?

Taṇhā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā?

Name-and-form has consciousness as its source, consciousness as its origin, it is born from consciousness, it is produced from consciousness.

Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. Phasso cāyaṁ, bhikkhave, kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo?

And this consciousness what is its source, what is its origin, from what is it born, from what is it produced?

Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ?

Consciousness has formations as its source, formations as its origin, it is born from formations, it is produced from formations.

Saḷāyatanaṁ nāmarūpanidānaṁ nāmarūpasamudayaṁ nāmarūpajātikaṁ nāmarūpapabhavaṁ. Nāmarūpañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ?

And these formations what is their source, what is their origin, from what are they born, from what are they produced?

Nāmarūpaṁ viññāṇanidānaṁ viññāṇasamudayaṁ viññāṇajātikaṁ viññāṇapabhavaṁ. Viññāṇañcidaṁ, bhikkhave, kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? Viññāṇaṁ saṅkhāranidānaṁ saṅkhārasamudayaṁ saṅkhārajātikaṁ saṅkhārapabhavaṁ.

Formations have ignorance as their source, ignorance as their origin, they are born from ignorance, they are produced from ignorance.

But when a disciple has abandoned ignorance and knowing has arisen, then, with the fading away of ignorance and the arising of knowing, he does not cling to sense satisfaction, he does not cling to views, he does not cling to precepts and practices, he does not cling to a doctrine of self.

Saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.

Not clinging, he does not become agitated, not being agitated, he personally attains Nibbāna.

Yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva kāmupādānaṁ upādiyati, na diṭṭhupādānaṁ upādiyati, na sīlabbatupādānaṁ upādiyati, na attavādupādānaṁ upādiyati.

He knows: Birth is destroyed, the holy life has been lived, what had to be done has been done, there is no more coming to any state of being.

Anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati.

This is what the Blessed One said.

‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti.

Satisfied, the disciples delighted in the Blessed Ones words.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. Cūḷasīhanādasuttaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ.

The Discourse on the Lions Roar is finished.