Saṁyutta Nikāya 12.52 6.

The Discourse on Clinging

Dukkhavagga Upādānasutta Sāvatthiyaṁ viharati.

He was dwelling at Sāvatthī.

“Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati.

Disciples, for one who dwells seeing gratification in things that can be clung to, craving increases.

Taṇhāpaccayā upādānaṁ; upādānapaccayā bhavo; bhavapaccayā jāti; jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dasannaṁ vā kaṭṭhavāhānaṁ vīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ tiṁsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ mahāaggikkhandho jaleyya. Tatra puriso kālena kālaṁ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya.

With craving as condition, clinging arises; with clinging as condition, existence arises; with existence as condition, birth arises; with birth as condition, aging and death, sorrow, lamentation, pain, displeasure, and despair come to be. Thus is the arising of this whole mass of suffering.

Just as a great mass of fire would burn with ten, twenty, thirty, or forty bundles of wood. There a person would from time to time throw dry grass, dry cow dung, and dry wood.

Evañhi so, bhikkhave, mahāaggikkhandho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya.

Thus that great mass of fire, being fed and sustained by that, would burn for a long time.

Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati.

So too for one who dwells seeing gratification in things that can be clung to, craving increases.

Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe…

With craving as condition, clinging arises...

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

thus is the arising of this whole mass of suffering.

Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati.

Disciples, for one who dwells seeing danger in things that can be clung to, craving ceases.

Taṇhānirodhā upādānanirodho; upādānanirodhā bhavanirodho; bhavanirodhā jātinirodho; jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dasannaṁ vā kaṭṭhavāhānaṁ vīsāya vā tiṁsāya vā cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ mahāaggikkhandho jaleyya; tatra puriso na kālena kālaṁ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, na sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, na sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya.

With the cessation of craving, clinging ceases; with the cessation of clinging, existence ceases; with the cessation of existence, birth ceases; with the cessation of birth, aging and death, sorrow, lamentation, pain, displeasure, and despair cease. Thus is the cessation of this whole mass of suffering.

Just as a great mass of fire would burn with ten, twenty, thirty, or forty bundles of wood; there a person would not from time to time throw dry grass, dry cow dung, and dry wood.

Evañhi so, bhikkhave, mahāaggikkhandho purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya.

Thus that great mass of fire, being deprived of its former sustenance and not being fed by new fuel, would be extinguished.

Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati, taṇhānirodhā upādānanirodho …pe…

So too for one who dwells seeing danger in things that can be clung to, craving ceases, with the cessation of craving, clinging ceases...

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Dutiyaṁ.

thus is the cessation of this whole mass of suffering.